Astroloģiskā sekta ir tradicionālās astroloģijas metode, kas dzimšanas kartes iedala divos pamatveidos: dienas kartēs un nakts kartēs. Atšķirību nosaka tas, vai dzimšanas brīdī Saule atrodas virs vai zem horizonta. Sektas princips neaizstāj zīmes, mājas, aspektus vai planētu valdniekus. Tas pievieno kontekstu, kas palīdz novērtēt, kā planētas var darboties konkrētajā kartē.
Pamatprincips ir vienkāršs. Dienas kartē Saule atrodas virs horizonta, parasti septītajā līdz divpadsmitajā mājā. Nakts kartē Saule atrodas zem horizonta, visbiežāk pirmajā līdz sestajā mājā. Izmantotā māju sistēma var ietekmēt robežsituācijas, īpaši tad, ja Saule atrodas tuvu Ascendentam vai Descendentam. Tāpēc, ja iespējams, karti vajadzētu veidot ar precīzu dzimšanas laiku.
Tradicionālajā astroloģijā katra no septiņām ar neapbruņotu aci redzamajām planētām pieder vienai no sektām. Saule, Jupiters un Saturns pieder dienas sektai. Mēness, Venera un Marss pieder nakts sektai. Merkurs ir pielāgojams: tas tiek uzskatīts par dienas planētu, ja uzlec pirms Saules, un par nakts planētu, ja uzlec pēc Saules. Astroloģijas programmas var parādīt Merkura fāzi vai tā attiecības ar Sauli, taču pamatā ir novērojama parādība — Merkurs maina redzamību un stāvokli attiecībā pret Saules ciklu.
Planēta, kas atrodas savā sektā, parasti tiek uzskatīta par labāk sagatavotu savu īpašību izpausmei. Dienas kartē Saule un Jupiters īpaši labi saskan ar kartes kopējo stāvokli. Arī Saturns pieder dienas sektai, tomēr tā nozīme jāvērtē rūpīgāk, jo Saturns saistās ar robežām, kavēšanos un ierobežojumiem. Nakts kartē savā sektorā atrodas Mēness un Venera, bet Marss ir planēta, kas visciešāk saistīta ar nakts apstākļiem.
Tas nenozīmē, ka ārpus savas sektas esoša planēta automātiski kļūst kaitīga vai ka planēta savā sektorā garantē vieglu pieredzi. Sekta ir nozīmi precizējošs faktors, nevis galīgs spriedums. Joprojām svarīgs ir planētas stāvoklis zīmē, māja, valdījums, būtiskās cieņas, aspekti un saikne ar kartes valdnieku. Sekta palīdz raksturot vidi, kurā planēta darbojas.
Marss un Saturns ir īpaši noderīgi, lai apgūtu šo metodi. Abi var norādīt uz grūtībām, taču tradicionālā astroloģija atšķir apstākļus, kuros katrs no tiem jūtas labāk. Saturns ir auksta un sausa planēta, tāpēc dienas kartē tas parasti ir vieglāk vadāms, jo tā īpašības atrodas saderīgākā vidē. Marss ir karsta un sausa planēta, un nakts kartē tas parasti ir vieglāk vadāms, jo nakts apstākļi var mazināt tā intensitāti. Ja kāda no šīm planētām atrodas pretējā sektā, tās sarežģītā simbolika interpretācijā var prasīt apzinātāku pieeju.
Iedomājies divas kartes, kurās Marss atrodas vienā un tajā pašā zīmē un mājā. Vienā kartē ir nakts, otrā — dienas karte. Abos gadījumos šis novietojums var aprakstīt iniciatīvu, drosmi, konfliktu, sacensību vai steidzamību. Sekta šīs nozīmes neizdzēš. Tā var palīdzēt saprast, vai Marsam ir dabisks izpausmes kanāls vai arī tā spēks biežāk kļūst reaģējošs, pārkarsēts un grūti regulējams. To, kā šī atšķirība parādās cilvēka dzīvē, nosaka visa pārējā karte.
Praktiski sektu var izmantot piecos soļos. Vispirms nosaki, vai Saule atrodas virs vai zem horizonta. Pēc tam identificē sektas gaismekli: dienas kartē tā ir Saule, bet nakts kartē — Mēness. Tālāk pārbaudi, kuras planētas pieder konkrētās kartes sektai. Īpašu uzmanību pievērs Marsam un Saturnam, noskaidrojot, vai katrs no tiem atrodas savā sektorā vai ārpus tā. Visbeidzot salīdzini sektas stāvokli ar māju tēmām un planētu attiecībām, nevis interpretē to atrauti no pārējās kartes.
Sektas gaismeklis var piešķirt kartei papildu uzsvaru. Saule dienas kartē vai Mēness nakts kartē ir spīdeklis, kas labāk saskan ar kartes kopējo stāvokli. Tas nenozīmē, ka otrs spīdeklis kļūst nesvarīgs. Tas tikai piedāvā tradicionālu veidu, kā pajautāt, kuram gaismeklim šajā kartē ir lielāka kontekstuālā nozīme. Pēc tam sektas gaismekli var pētīt pēc tā zīmes, mājas, fāzes un aspektiem kā daļu no kartes centrālās struktūras.
Sekta ir vērtīga arī tāpēc, ka tā veicina nosacītu interpretāciju. Tā vietā, lai katram novietojumam piešķirtu vienu nemainīgu nozīmi, astrologs jautā: kādā kartē šī planēta darbojas? Kuras īpašības atbalsta kartes ritms? Kurām tendencēm vajadzīga ierobežošana, prakse vai apzināta virzība? Šādi jautājumi padara interpretāciju konkrētāku, nepārvēršot sektu stingrā punktu sistēmā.
Iesācējiem sektu vislabāk izmantot kā otro analīzes kārtu. Vispirms apgūsti svarīgākos kartes novietojumus un māju tēmas. Pēc tam pievieno sektas principu, lai precizētu izpratni par planētām, īpaši Saturnu, Marsu, Jupiteru un Veneru. Laika gaitā salīdzini kartes ar līdzīgiem novietojumiem, bet atšķirīgu dienas vai nakts stāvokli. Šādi salīdzinājumi parāda, kā konteksts maina izpausmi, vienlaikus saglabājot astroloģijas simbolisko valodu.
Astroloģiskā sekta galu galā ļauj uztvert dzimšanas karti kā vidi, nevis atsevišķu īpašību sarakstu. Dienas un nakts ritms veido pamatu, un planētas uz to reaģē atšķirīgi. Ja sektu izmanto rūpīgi, tā tradicionālās kartes interpretāciju padara niansētāku, salīdzinošāku un uzmanīgāku pret apstākļiem, kuros darbojas katrs planētas simbols.